Rīgas Jūras Līcis

Rīgas Jūras līcis, jeb kā to vēl dēvē par Līvu līci ir 18 tūkstoš kvadrātkilometru liela ūdens platība, kas ir norobežota no atklātās Baltijas jūras ar Kurzemes pussalu, kā arī ar salu grupu kurā ietilps Baltijas jūras lielākā sala Sāremā sala. Rīgas jūras līča vidējais dziļums ir aptuveni 26 metri, bet dziļākā vietā šis dziļums sasniedz 64 metrus, bet aptuvenā ūdens ietilpība ir 450 kvadrātkilometri. Par Rīgas jūras līci to sauc, jo Rīga ir lielākā pilsēta, kas atrodas šīs ūdenstilpnes krastos, bet citas lielpilsētas ir Jūrmala, Pērnava un Kuresāre. Līvu līča dziļākās vietas ir paša ovālās formas līča vidū, kur vidējais dziļums ir ap 50 metriem, savukārt ūdeni šis līcis saņem no lielākajām upēm kas tajā ietek un tās ir Gauja, Daugava, Pērnava, Lielupe un ari Salaca. Šīs visas upes un vēl citas pieteces līcim gada laikā piegādā vairāk nekā 35 kvadrātkilometrus ar saldūdeni, kas ļautu ūdens līmenim pacelties par 190 centimetriem, ja ūdens, caur irbes šaurumu, tālāk neaizplūstu uz atklāto Baltijas jūru.

Ja runājam par Rīgas Jūras līča sāļumu, tad tas ir diezgan neliels, ja salīdzinām to ar citām lielajām jūrām vai lielajām ūdenstilpnēm, un pat salīdzinot ar Baltijas jūras vidējo sāļumu tas ir ievērojamāki mazāks. Aptuvenais sāļums līcī ir ap 5 promilēm, bet pavasaros, kad līcī ieplūst lielākā daļa gada saldūdens normas šis sāļums samazinās pat līdz 3 promilēm, toties līča centrālajā daļā kur dziļums ir ap 50 metriem sāļums ir aptuveni 6 promiles. Šīs zemais sāļums var tikt izskaidrots tieši ar šo lielo saldūdens caurplūdes daudzumu, un mazo ūdens daudzumu, kas vēju iespaidā atplūst no atklātās Baltijas jūras.

Ja runājam par temperatūru Rīgas Jūras līcī, tad lielāko daļu no siltuma līcis saņem tieši no saules radiācijas, kas ir aptuveni 95 % no kopējā, toties siltumu no upēm un no ūdens apmaiņas, kā arī no zemes sastāda tikai šos 5 % no kopējā siltuma daudzuma. Protams, ziemā, kad aukstās ziemās līcis aizsalst, tad saule tiek atstarota un siltums tiek saņemts tikai no ieplūstošajām upēm un no zemes. Rīgas Jūras līcis pilnībā aizsalst ļoti reti, tomēr bargās ziemās šāda parādība var tikt novērota, un tad Līcī esošajām ostām nepieciešami ledlauži, kas izveido ceļu pārvadājumu un zvejas kuģiem. Ūdens temperatūra zem ledus segas ziemā variē no pāris grādiem virs nulles līdz aptuveni vienam grādam virs nulles pie ūdenstilpnes dibena. Pavasaros, kad ledus nokūst, un saule uzsilda ūdens virsējo kārtu sāk veidoties temperatūras lēcēj slānis, kas sākumā ir dažu metru dziļumā, un tas nozīmē, ka ūdens virsma var būt pat desmit grādus virs nulles, bet dažus metrus dziļāk jau temperatūra ir 1 vai 2 grādi virs nulles. Ūdenim iesilstot šis lēcēj-slānis lēnām atkāpjas aizvien dziļāk un dziļāk, tāpēc līcī vasaras sākumā, ja iegriežas jūras vējš, tad ir iespējams sastapt ūdeni kas ir tikai dažus grādus virs nulles, bet vasarai iesilstot šādi aukstā ūdens uzplūdumi ir aizvien retāki.

Rīgas Jūras Līcī notiek arī aktīva zvejniecība, kur iespējas zvejot brētliņas, plekstes un protams reņģes, bet no atklātās jūras iemaldās arī butes un citas zivju sugas, tomēr visvairāk tiek zvejotas tieši brētliņas un renģēs. Pēdējo gadu laikā gan jāsaka, ka zvejas apjoms ir krities un tas izskaidrojams ar jūras izmiršanu, no toksiskajiem elementiem kas ar upēm un kanalizāciju tiek ieskaloti jūrā, kas tad arī traucē zivju barību un vairošanos. Lielā zveja arī ir vainojama pie kopējās zivju populācijas samazināšanās, tomēr zivju sarukums nav tik manāms, kā tas ir citviet pasaules okeānos.

Comments are closed.