Akmesraga bāka

Akmensraga bāka, dēvēta arī par Akeņraga bāku, atrodas netālu no skaistās piejūras pilsētas Pāvilostas, Sakas pagasta Akmensragā. Šī bāka ir vienkārša, taču ikvienam ir vērts to apskatīt, jo tajā ne tikai ir iespējams uzkāpt un paraudzīties uz Baltijas jūru no augšas pavērot tai apkārt esošo dabu, bet pēc tam ir iespējams arī pastaigāt pa sakaisto Akmensraga pludmali un izbaudīt Kurzemes vēju un smilšainās pludmales burvību.

Šī bāka ir kā augsts sarkano ķieģeļu mūra apaļš tornis, kura galā ir balkons un bākas uguns, kas rāda jūrniekiem ceļu uz krastu. Paša torņa augstums ir 37 metri, bet bākas baltā gaisma, kura ik pa 7,5 sekundēm tiek izstarota no bākas gaismas telpas, sniedz šim tornim vienu papildus metru augstumā. Šo gaismu jūrnieki var redzēt 15 jūras jūdzes no krasta 360°—225° grādu virzienā, dodot jūrniekiem drošu norādi, uz kuru pusi ir Latvijas krasti, jo tā atrodas vienā no kuģošanai bīstamākajām Baltijas jūras vietām, pateicoties apmēram 3,7 kilometrus (apmēram 2 jūras jūdzes) garajam 2 metrus seklajam sēklim virzienā uz ziemeļrietumiem no Akmensraga bākas.

Taču, manuprāt, pats interesantākais saistībā ar šo bāku ir tās vēsture, jo tā ir visai bagāta un aizraujoša. Pirmo bāku Akmeņragā uzbūvēja jau 1864. gadā. Tā bija 18 metrus augsta koka bāka, pašā jūras krastā. Jau 1889. gadā šī nelielā koka bāka tapa par 28 metrus augstu un varenu bāku, bet 1911. gadā koka konstrukciju aizstāja no mūra celts tornis, kuru diemžēl gandrīz pilnībā nopostīja Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā, atstājot tikai 6 metru augstu bākas pamatni, kā cerību, ka kādu dienu bāka atkal sargās kuģotājus no varenās jūras. Un tas arī notika jau 1921. gadā, kad tika pabeigts 37 metrus augstā bākas torņa konstrukcija, kuru mēs Akmensragā varam redzēt un apskatīt vēl tagad.

Jau 1879. gadā Akmensraga bākā sāka degt navigācija uguns, kurš palīdzēja jūrniekiem orientēties jūrā un droši nokļūt līdz krastam, taču tik un tā gadu gaitā bāka ir piedzīvojusi ne tikai dažādus izskatus, bet arī dažādas kuģu katastrofas. Iespējams, ievērojamākā šāda katastrofa notika 1923. gadā, kad leģendārais Latvijas tvaikonis Saratow, kurš 1919. gadā uz neilgu laiku pārtapa par Latvijas pagaidu valdības mītnes vietu, uzskrēja uz bīstamā sēkļa pie Akmensraga Bākas.

Arī bākas interjers un skata balkona izskats ir veclaicīgs un skaists. Bākas virsotnē ir iespējams uzkāpt pa vītņveida kāpnēm, bet nokļūstot skata laukumiņā ir iespējams ne tikai tuvumā apskatīt 2,5 metrus diametrā plato bākas gaismu, bet arī redzēt tālu jūrā un apskatīt vietējos mežus.

Pēc pašas bākas apskates ir iespējams arī aiziet pastaigāties pa plašo pludmali aiz bākas, jo gadu gaitā jūra ir atkāpusies, un bāka vairs neslejas pašā jūras krastā. Kā arī apskatīt dzintaru un akmeņu kolekciju, kurus ir savākusi bākas uzraudze. Šī bāka, kurai var piekļūt pa nesen atjaunotu ceļu, par simbolisku samaksu (bērniem 30 centi, bet pārējiem 70 centi) ir pieejama apmeklētājiem visa gada garumā – no maija līdz septembrim tā darbadienās strādā no 8 rītā līdz 5 vakarā, bet brīvdienās un citos laikos to ir iespējams apmeklēt, iepriekš sazinoties ar bākas uzraudzi, bet no oktobra līdz aprīlim ikviens to var doties apskatīt darbadienās no 10.00 līdz 15.00.

 

 

Comments are closed.