Ainaži

Ainaži ir Latvijas, Salacgrīvas novada pilsēta, kas robežojas ar Baltijas jūru un Igauniju. Ainaži atrodas 116 km attālumā no Rīgas. Ainažu kopējā platība ir pieci kvadrātkilometri. Balstoties uz 2014. gada 1. jūlija datiem, Ainažu kopējais iedzīvotāju skaits bija 814 cilvēki, bet blīvums – 162,8 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Ainaži cēlušies no sena lībiešu zvejnieku ciemata, kas atradies pašā jūras krastā, pie mazas upītes, purva mežu ieskauts. Pastāv versija, ka tā atrašanās vietas dēļ lībieši ciematu nosauca par “Ainigi”, kas nozīmē “vietuļais”. Pastāv arī tāda versija, ka Ainažu nosaukums radies no igauņu vārdiem “hain”, kas nozīmē “siens”, vai “hainastee”, kas nozīmē “ceļš, kas iebraukts, vedot sienu no jūrmalas pļavām”. Ainažu vēsturiskie nosaukumi ir bijuši Heinaste (igauņu val.) un Hainasch (vācu val.).

Oficiālajos dokumentos Ainaži pirmo reizi ir minēti jau 1564. gadā. Ainaži vēsturiski piederējuši dažādiem īpašniekiem – sākot ar jau minēto 1564. gadu, kad Ainaži bija kroņa īpašums, vēlāk kļūstot par Svētciema muižas īpašumu, bet vēl vēlāk kļūstot par Meiendorfu dzimtas īpašumu. Meindorfu dzimtas valdīšanas laiks bija periods, kad uz Ainažu muižas zemes sākās intensīva klaušu māju celtniecība. Muižai attīstoties, sākās arī citu, dažādu funkciju ēku celtniecība. Tā, laiku pa laikam mainoties zemes īpašniekiem, Ainažu muiža bija izaugusi par attīstītu ciematu, kas oficiāli tika dibināts 1869. gadā, bet kā pastāvīga pašvaldības vienība tika apstiprināts tikai 1920. gadā. Vēl sešus gadus vēlāk, 1926. gadā, Ainažiem tika piešķirtas pilsētas tiesības.

19. gadsimta otrajā pusē zvejnieku ciemos, kuru tuvējā apkārtnē auga mastu priedes, kas ir pamatmateriāls kuģu būvei, sāka attīstīties kuģu būvniecība un tirdzniecība. Uz šīs jūrniecības attīstības bāzes 1864. gadā pēc jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma tālbraucējs kapteinis Kristians Dāls Ainažos nodibināja pirmo jūrskolu Latvijā. Jūrskolā bija bezmaksas mācības, kas notika gan latviešu, gan igauņu, gan krievu valodās. Jūrskola tika divkārt izpostīta – gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā, bet pēcāk tika atjaunota. Jau 1900. – 1905. gadā Ainažos tika uzbūvēta tirdzniecības osta. Pateicoties jūrskolai un ostai, Ainažos sākās saimnieciskais uzplaukums – darba tirgu regulāri papildināja stūrmaņi un kapteiņi, Vidzemes zemnieki savus ienākumus papildināja ar eksporta palīdzību, bet pilsētas budžets tika papildināts ar kuģu un dzelzceļa kravu nodokļiem.

Ainažu dabas ainavu veido piejūras zemiene. Ainaži ir slaveni arī ar savu savdabīgo jūrmalu – posmā starp Ainažiem un Kuivižiem atrodas randu pļavas, kas šeit stiepjas 100 – 300 m garumā. Randu pļavas ir dabas liegums, kas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, un kas ir izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas un tajās mītošās,retās augu un dzīvnieku sugas.

Comments are closed.